Mēs, Latvijas Zontas, esam par Stambulas konvenciju. Jā, vienmēr ir pieļaujama dažādu viedokļu apmaiņa un savstarpējs dialogs. Tomēr šobrīd ļoti vērojam savstarpējas necieņas un agresijas izpausmes gan interneta komentāros, gan sabiedrībā kopumā. Esam PRET VARDARBĪBU jebkādos tās izpausmes veidos.

Stambulas konvencija

Latvijai Stambulas konvencija (“Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”) ir nepieciešama, lai efektīvi risinātu augsto vardarbības izplatību valstī.

  • Viedoklis, ka Latvija jau ir pietiekami izdarījusi vardarbības mazināšanas jomā, tāpēc Konvencija vairs nav nepieciešama, ir maldinošs. Latvija ieņem trešo vietu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionā pēc vardarbības izplatības. Katra ceturtā sieviete Latvijā (vecumā no 15 līdz 49 gadiem) savā dzīvē ir pieredzējusi fizisku un/vai seksuālu vardarbību no intīmā partnera. Šis 25% rādītājs pārsniedz PVO Eiropas reģiona vidējo (21%). Pērn reģistrēti 10 184 policijas izsaukumi uz ģimenes konfliktiem, kas ir gandrīz 40 izsaukumi dienā. Ik gadu vairāk nekā 1000 vecākiem tiek pārtrauktas aizbildnības tiesības, bieži vardarbības dēļ, liekot četriem bērniem ik dienu pamest savas mājas. Turklāt vardarbības ģimenē izmaksas Latvijai gadā sasniedz 1,6 miljardus eiro. Jā, Konvencija neatrisinās visas problēmas vienā dienā, tomēr jau šobrīd iesāktie atbalsta mehānismi norāda, ka Latvijā ir uzsākts progress, kas jāturpina.
  • Oponenti norāda, ka valstī ir Krimināllikums un policija, tāpēc papildus dokumenti nav vajadzīgi. Konvencija palīdz, lai līdz kriminālsodam nenonāktu. Tā uzliek valstij par pienākumu veidot preventīvas izglītojošas programmas, izveidot palīdzības sistēmas upuriem un apmācīt atbilstošās amatpersonas. Konvencija ir tikai un vienīgi par vardarbības novēršanu un apkarošanu, un tā jāpiemēro gan miera, gan bruņotu konfliktu laikā;
  • Tiek runāts par alternatīvas konvencijas izstrādi. Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu un tās ratificēšana apstiprina, ka Latvija ciena starptautiskas normas. Atteikšanās no Konvencijas nozīmētu soli atpakaļ, ko Latvija nevar atļauties, un tas būtu riskants signāls pasaulei un īpaši Krievijai, ņemot vērā karu Ukrainā.

 


 

Šobrīd ir daudz viedokļu, ka Latvijā bērniem un jauniešiem nav jāmāca par dzimumu maiņu. Konvencija neparedz jautājumu par dzimumu maiņu iekļaušanu mācību programmās. Konvencija skaidri definē, ka ar terminu “sociālais dzimums” tiek saprastas sociālās lomas un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem. Tā garantē, ka netiek pieļauta nekāda diskriminācija, īstenojot vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus. Turklāt Latvijas ratifikācijas likums tika papildināts ar atrunu, kas nodrošina, ka tās implementācija notiks Satversmē ietverto vērtību ietvaros.

  • Konvencijas desonēšana nozīmētu, ka Latvija vājinātu savu saikni ar Eiropas cilvēktiesību standartiem. Tāpat pastāv risks, ka tiktu mazināta Latvijas spēja piedalīties starptautisko lēmumu pieņemšanā un tiktu grauta Latvijas reputāciju pasaulē, īpaši kontekstā ar ambīcijām kļūt par uzticamu ANO Drošības padomes locekli.

 

Sekas vardarbības upuru aizsardzībā

  • Bez starptautiskās uzraudzības un kontroles atbilstošie aizsardzības mehānismi Latvijā var kļūt neefektīvi vai tikai formāli. Atbalsts cietušajiem var kļūt nepilnīgs un nepastāvīgs, jo tā pieejamība būtu atkarīga no aktuālās politiskās situācijas, nevis no stingriem un nemainīgiem starptautiskiem pienākumiem.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *