12. novembrī Valmieras Integrētajā bibliotēkā „Dejas māja Kurtuvē” un Valmieras Zonta klubs aicināja interesentus uz sarunu, kurā laikmetīgā deja kļuva par sākumpunktu plašākam stāstam par brīvību – par tiesībām būt pašai, domāt kritiski, paust savu viedokli, saņemt taisnīgu atalgojumu un dzīvot bez vardarbības.
Ko nozīmē brīvība ķermenī un kustībā? Kā deja spēj uzdot neērtus jautājumus un rosināt kritisko domāšanu? Un kā personiskā brīvība savienojas ar plašākiem jautājumiem par vienlīdzību un cilvēka tiesībām?
No kustības brīvības līdz laikmetīgajai dejai
Sarunu ievadīja un vadīja Inta Balode – dejas kritiķe, Dejas mājas „Kurtuve” kuratore un Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja, palīdzot ieraudzīt laikmetīgo deju gan vēsturiskajā, gan mūsdienu kontekstā. Sarunu papildināja video materiāli.
Ramona Galkina, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, horeogrāfe un dejotāja, kura pati laikmetīgās dejas procesiem Latvijā seko un tajos piedalās jau kopš to pirmsākumiem, aizveda klātesošos aizraujošā ceļojumā pasaules dejas vēsturē.
Izrādās, laikmetīgās dejas ideju saknes meklējamas jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad sievietes – horeogrāfes un dejotājas – sāka sacelties pret klasiskā baleta stingrajiem noteikumiem, meklējot dabisku kustību brīvību, saikni ar emocijām un jaunu ķermeņa izteiksmes valodu.
Iepazinām Loiju Fulleri (Loie Fuller), kura ar savām slavenajām serpentīna dejām, milzīgajiem zīda audumiem un novatorisku skatuves apgaismojumu pārvērta deju vizuālā mākslas darbā. Aisedoru Dunkani (Isadora Duncan), kuru uzskata par modernās dejas māti, – dejotāju, kura atteicās no baleta ierobežojumiem, dejoja basām kājām un iedvesmu meklēja senās Grieķijas mākslā un dabas ritmos.
Tālāk iepazinām Mēriju Vigmani (Mary Wigman), vācu ekspresionisma dejas pārstāvi, kura kustībā atklāja cilvēka iekšējos pārdzīvojumus un emocijas, kā arī Martu Greiemu (Martha Graham) un Dorisu Hamfriju (Doris Humphrey), kuru radītās kustību tehnikas un principi būtiski ietekmēja modernās dejas attīstību.
Noslēgumā – Pīna Bauša (Pina Bausch), vācu horeogrāfe, kura radīja dejas teātra virzienu, apvienojot deju ar runātu tekstu, teātra elementiem un dziļu cilvēku attiecību analīzi.
Šis vēsturiskais ieskats ļāva vēlreiz pārliecināties, cik nozīmīga sieviešu drosme, radošums un gatavība apšaubīt ierasto bijusi jaunu mākslas formu veidošanā. Arī šodien laikmetīgā deja turpina būt telpa eksperimentam, brīvībai un jautājumiem, uz kuriem ne vienmēr ir vienkāršas atbildes.
Ar norunu, ka laikmetīgās dejas procesus Latvijā iepazīsim kādā no nākamajām tikšanās reizēm, saruna turpinājās citā virzienā.
No atbalsta līdz aktīvai rīcībai
Valmieras Zonta kluba prezidente Malva Šķēle dalījās pārdomās par sieviešu līdzdalību sabiedrības procesos un ceļu no atbalsta līdz aktīvai rīcībai.
Kāpēc sieviešu līdzdalība ir svarīga? Tāpēc, ka daudzveidīgas perspektīvas, taisnīga pārstāvniecība un sieviešu iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā stiprina gan demokrātiju, gan sabiedrības un ekonomikas attīstību.
Savā prezentācijā Malva iezīmēja dažādus līdzdalības līmeņus – no informācijas sekošanas, empātijas un kopīgu vērtību apzināšanās līdz pirmajiem soļiem: petīciju parakstīšanai, ziedojumiem, diskusiju apmeklēšanai un viedokļa paušanai publiskajā telpā. Nākamais solis ir aktīva iesaiste nevalstiskajās organizācijās, savu iniciatīvu veidošana un līdzdalība politiskajos procesos.
Taču pāreja no atbalstītājas uz aktīvu pārmaiņu veidotāju ne vienmēr ir vienkārša. To ietekmē darba samaksas atšķirības, profesiju segregācija, nevienlīdzīgs ģimenes un aprūpes pienākumu sadalījums, kā arī iekšējās šaubas par savām spējām un sabiedrībā joprojām pastāvošie stereotipi.
Būtiska nozīme ir atbalsta sistēmai – citu sieviešu pieredzei un mentoringam, drošai videi, kurā iespējams mācīties bez nosodījuma, kā arī mērķtiecīgai izglītībai un līderības prasmju attīstīšanai.
Malva īpaši uzsvēra, ka sieviešu līdzdalība nav tikai sieviešu jautājums – tā ir visas sabiedrības labklājības un attīstības pamats.
Pirms Malvas uzstāšanās Signe Rotberga, Rīgas Zonta kluba pārstāve, iepazīstināja ar ANO starptautisko iniciatīvu – 16 dienām aktīvismam pret dzimumā balstītu vardarbību, kas ik gadu norisinās no 25. novembra līdz 10. decembrim. Kampaņas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību vardarbībai pret sievietēm un meitenēm, izglītot par dažādām vardarbības formām un veicināt cietušo atbalstu.
Valmieras bibliotēkā šobrīd apskatāma arī neliela informatīvā izstāde „Sievietes, kuras iedvesmo”, ko papildina ar tēmu saistīti informatīvie plakāti.
No balss līdz tiesībām – cieņa un drošība
Sarunas noslēdzošajā daļā juriste un vardarbības izskaušanas mehānismu civilprocesā eksperte Evita Drobiševska pievērsās ļoti būtiskam un praktiskam jautājumam – kā aizstāvēt savas tiesības un kādi mehānismi sabiedrībā palīdz cilvēkam izkļūt no vardarbības situācijas.
Vardarbības izskaušana ir daudz plašāks process nekā tikai juridisku mehānismu izmantošana. Pārmaiņām vispirms jāsākas cilvēku domāšanā un attieksmē pret otru cilvēku. Partneris nav īpašums vai objekts. Attiecību pamatā jābūt cieņai, otra cilvēka robežu un izvēļu respektēšanai, spējai pārvaldīt savas emocijas un uzņemties atbildību par savu rīcību.
Svarīgi ir ne tikai zināt savas tiesības, bet arī zināt, kur meklēt palīdzību un kā rīkoties krīzes situācijā.
Praktisks ieguvums ikvienam interesentam – Evitas Drobiševskas sagatavotais informatīvais materiāls „Kur vērsties krīzes situācijā”, ar kuru varēs iepazīties Valmieras Integrētās bibliotēkas 2. stāvā.
Pārmaiņas sākas ar mums
Šī nebija tikai saruna par deju. Tā bija saruna par mums pašām un sabiedrību, kurā dzīvojam.
Par to, kas nosaka mūsu kustības un robežas. Par drosmi uzdot jautājumus. Par spēju pamanīt netaisnību. Par balsi, kas kļūst dzirdama. Un par cilvēkiem, kuri ar savu darbu palīdz mainīt pasauli.
Jo pārmaiņas sākas ar kustību. Ar jautājumu. Ar balsi. Un reizēm – ar drosmi spert pirmo soli.
Paldies sarunas dalībniecēm par zināšanām, pieredzi un iedvesmu!
- Ramona Galkina – Art.D., Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, horeogrāfe un dejotāja;
- Inta Balode – dejas kritiķe, Dejas mājas „Kurtuve” kuratore, Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja;
- Evita Drobiševska – juriste, eksperte tūlītējas un nekavējošas aizsardzības pret vardarbību ģimenē mehānismos;
- Malva Šķēle – Valmieras Zonta kluba prezidente;
- Signe Rotberga – Rīgas Zonta kluba pārstāve.
Valmieras Zonta klubam šis pasākums ir īpaši nozīmīgs arī kā projekta noslēdzošais publiskais notikums. Vēlamies izcelt trīs būtiskus ieguvumus:
Sadarbības paplašināšana. Partnerība ar Dejas māju „Kurtuve”, kas šogad izveidojusies, turpinās kopīgā kultūras un sabiedrības izglītošanas iniciatīvā.
Dažādu tēmu sasaiste. Vienlīdzīgas iespējas, sievietes pašizpausme un brīvība, sieviešu līdzdalība, kā arī vardarbības un sabiedrībā pastāvošo ierobežojumu problemātika – jautājumi, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
Projekta ietekme. Mūsu mērķis nav tikai informēt un izglītot, bet arī rosināt sarunu, personisku refleksiju un izpratni, kas var iedrošināt sievietes no atbalstītājām kļūt par aktīvām pārmaiņu veidotājām.
Pasākums īstenots Valmieras Zonta kluba projekta „Vienāds darbs – vienāds atalgojums? Sievietes ceļš no atbalstītājas līdz aktīvistei dzimumu līdztiesības jomā” ietvaros.
Paldies ikvienam, kurš bija kopā ar mums!